2024. gada 24. oktobrī Eiropas Savienība (ES) steidzami ziņoja par olu produktu partiju, kas tika eksportēta no Ķīnas uz Eiropu, jo tajā tika konstatēts pārmērīgs aizliegtās antibiotikas enrofloksacīna līmenis. Šī problemātisko produktu partija skāra desmit Eiropas valstis, tostarp Beļģiju, Horvātiju, Somiju, Franciju, Vāciju, Īriju, Norvēģiju, Poliju, Spāniju un Zviedriju. Šis incidents ne tikai lika Ķīnas eksporta uzņēmumiem ciest lielus zaudējumus, bet arī lika starptautiskajam tirgum atkal apšaubīt Ķīnas pārtikas nekaitīguma jautājumus.
Ir zināms, ka inspektori, veicot regulāru ES ātrās brīdināšanas sistēmas pārbaudi pārtikas un barības kategorijās, atklāja pārmērīgu enrofloksacīna daudzumu šajā uz ES eksportētajā olu produktu partijā. Enrofloksacīns ir antibiotika, ko parasti izmanto mājputnu audzēšanā, galvenokārt bakteriālu infekciju ārstēšanai mājputniem, taču vairākās valstīs tā lietošana lauksaimniecības nozarē ir stingri aizliegta tā potenciālo draudu cilvēku veselībai, īpaši rezistences problēmas dēļ, kas var rasties.
Šis incidents nav atsevišķs gadījums, jau 2020. gadā Outlook Weekly veica padziļinātu izmeklēšanu par antibiotiku piesārņojumu Jandzi upes baseinā. Izmeklēšanas rezultāti bija šokējoši – Jandzi upes deltas reģionā testēto grūtnieču un bērnu urīna paraugu vidū aptuveni 80% bērnu tika konstatētas veterināro antibiotiku sastāvdaļas. Aiz šī skaitļa atspoguļojas plaši izplatītā antibiotiku ļaunprātīga lietošana lauksaimniecības nozarē.
Zemkopības un lauku attīstības ministrija (ZAFRD) faktiski jau sen ir izstrādājusi stingru veterināro zāļu atlieku uzraudzības programmu, kas paredz stingru veterināro zāļu atlieku kontroli olās. Tomēr faktiskajā īstenošanas procesā daži lauksaimnieki joprojām lieto aizliegtas antibiotikas, pārkāpjot likumu, lai palielinātu peļņu. Šī neatbilstošā prakse galu galā noveda pie šī incidenta, kad eksportētās olas tika atgrieztas.
Šis incidents ir ne tikai sabojājis Ķīnas pārtikas tēlu un uzticamību starptautiskajā tirgū, bet arī izraisījis sabiedrības bažas par pārtikas nekaitīgumu. Lai aizsargātu pārtikas nekaitīgumu, attiecīgajām iestādēm ir jāpastiprina uzraudzība un stingri jākontrolē antibiotiku lietošana lauksaimniecības nozarē, lai nodrošinātu, ka pārtikas produkti nesatur aizliegtas antibiotikas. Tikmēr patērētājiem, iegādājoties pārtiku, jāpievērš uzmanība arī produktu marķējuma un sertifikācijas informācijas pārbaudei un jāizvēlas droša un uzticama pārtika.
Noslēgumā jāsaka, ka pārmērīgas antibiotiku lietošanas radītā pārtikas nekaitīguma problēma nedrīkst tikt ignorēta. Attiecīgajām iestādēm jāpastiprina uzraudzības un testēšanas centieni, lai nodrošinātu, ka antibiotiku saturs pārtikā atbilst valsts standartiem un noteikumiem. Tikmēr patērētājiem arī jāpalielina izpratne par pārtikas nekaitīgumu un jāizvēlas droša un veselīga pārtika.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 31. oktobris